Nav vienkārši. Un arī dzīvītes izkārtotas atskārsmes nav parastas, vienādi uztveramas un tulkojamas. Zināms, ka par to, ka jāmāk paņemt, ne mazāk svarīgi ir mācēt iedot. Devība var iegūt cēlas rīcības apzīmējumu, bet var arī negribēti pazemot, ievainot jūtīgu sirdi. Dvēseles stīgas trauslas teju it visās situācijās, kur lūdz, dod un ņem.

Politiķiem ļoti patīk vispārināt, un daudzdesmit gadu laikā jau esmu pieradis pie manam arodam veltītām palamām – žurnaļuga, «žurnālistiņš», skribents, jūs visi utt. Darba profesionālā garoziņa. Bet tiklab varētu apgalvot, ka arī visi politiķi ir zagļi, pamuļķi, nelieši utt. Un tas nebūtu nedz patiesi, nedz arī pieklājīgi. Bet daži patiešām ir. Katrā nozarē un katrā arodā ir gan augstas raudzes profesionāļi, gan amatieri un neprašas, kam tur nevajadzētu atrasties. Arī politikā.

Šo virsraksta jautājumu dažkārt uzdodu sev. Pilsonis un valsts ir savstarpēji mijiedarbīgi jēdzieni. Bez pilsoņiem nav valsts, bez valsts nav pilsoņu. Un cik stipra, stalta ir pilsoniskā stāja, tik stipra un pašapzinīga valsts. Par pienākumiem vienam pret otru arī skaidrs. Bet kā mums abiem klājas?

Militārais konflikts starp Izraēlu un Irānu, kas aizsākās 13. jūnijā, cilvēkiem Latvijā ģeogrāfiskā attāluma dēļ var likties nebūtisks. Tomēr tajā ir virkne aspektu, kas skar arī mūsu reģionu. Banālākais – degvielas cenu kāpums pasaulē. Jo īpaši tad, ja: a) konflikts ievilksies, b) Irānas rīcībā joprojām būs resursi, lai uzbruktu ne tikai Izraēlai, bet arī apdraudētu tankkuģu kustību Irānai netālajā Ormuzas šaurumā. Turklāt dārgāka degviela ir ne tikai kaut kas nepatīkams mums kā patērētājiem (inflācija utt.). Ņemot vērā to, ka Putina režīms joprojām māk apiet Rietumu sankcijas, jo dārgāka nafta, jo lielāki šī režīma ienākumi. Ar visām no tā izrietošajām sekām.