Kad 2018. gadā viesojos Latgales zvejnieku ciemā Īdeņā, nodēvēju to par tūristu paradīzi Latgales nekurienē. Šoruden tur iegriezos vēlreiz un joprojām uzskatu šo vietu par paradīzi, taču par nekurieni gan vairs nedēvētu. Nezinu, vai visi ceļi ved uz Īdeņu, tomēr to ir daudz. Ne tikai Latvijā, bet arī no malu malām pasaulē: Japānas, Maltas, Singapūras, Jamaikas, Bolīvijas, Katalonijas... Jāprot ieraudzīt katras vietas burvību, lai novērtētu, cik skaisti ir Latvijas novadi.

Veikali Meņģelē bijuši jau ļoti sen. Cik man zināms, reizē ar krogiem sākusies arī dažādu produktu un sadzīves priekšmetu tirdzniecība. Patiesībā vārds TIRDZNIECĪBA Latvijā bija pazīstams jau bronzas laikmetā, kad sāka attīstīties amatniecība, zvejniecība, medniecība. Sākumā tā bija vienkārša preču apmaiņa. Stacionāra vieta, kur vienmēr varēja kaut ko iegādāties par naudu, radās daudz vēlāk.

Kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados hidroelektrostacijas būvniecības dēļ tika nolemts noslīcināt leģendāro Staburagu, daudzi turp devās gandrīz kā svētceļojumā – atvadīties. Par laimi, vēl aizvien Latvijā varam aplūkot vairākas cilvēka darbošanās rezultātā neiznīcinātas klintis, un tās visas ir unikālas. Šoreiz stāstām par Latvijas 2022. gada ģeovietu Krustalīča un Kraukļa klintīm pie Daugavas. Kāpēc? Jo, izvēloties iepriekšējo 13 gadu ģeovietas, nebija neviena objekta, kas saistīts ar jau zaudētajām likteņupes vērtībām.

Daudz sasniedzis biatlona trasēs, Jēkabs Nākums mācījās dzīvot tad, kad sporta karjera bija noslēgusies. Pats godīgi atzīst, ka karjeras noslēgumā sirds par sacensībām vairs nav trīcējusi, tādēļ sapratis, ka laiks beigt. Jau vairākus gadus viens no kādreiz tik slavenā «lieliskā četrinieka» dalībniekiem ir Ogres Biatlona kluba treneris, kur rūpējas par jaunajiem sportistiem. Par sportu, dzīvi ārpus tā, bērnību, ģimeni un daudzām citām tēmām aprunājāmies ar leģendāro biatlonistu un piecu bērnu tēvu.