Madlienas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece un pensionāru biedrības «Sisegale» valdes locekle Rasma Vērpēja visu mūžu ir veltījusi pedagoģiskajam darbam, jo vairāk nekā 40 gadu ir bijusi skolotāja. Taču paralēli viņa vienmēr aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē un dara to joprojām. Rasmas Vērpējas vadībā atdzimšanu piedzīvojusi Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca – atjaunota ēkas fasāde, jumts, jauna grīda, soli un altāris, izveidots, sakopts dievnama laukums un īstenoti vairāk nekā 20 citi projekti madlieniešu ikdienas dzīves uzlabošanai.

Mēdzam uzjautrināties par mums neierastiem likumiem citās valstīs, bet arī Latvijas Civillikumā joprojām pastāv tāds jēdziens kā pūrs, un tas attiecas tikai uz sievieti. Nav ieteicams vieglprātīgi solīt pūru, jo solījums būs jāpilda, bet, lai pūru drīkstētu pieprasīt, jāsaņem pūra solītāja piekrišana laulībām. Tas nozīmē – ja sievastēvam nepatiks iespējamais znots, pūru viņš gan piesolīs, bet meitu precēt neļaus.

Viņš brauc tur, kur citi baidītos spert kāju, sniedz roku tiem, kuru dzīves sagrāvis karš, un viņa sacītajā gribas klausīties vēl un vēl. Jau daudzus gadus Elmārs Pļaviņš, NBS vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos, sniedz ne tikai garīgu, bet arī praktisku atbalstu gan Latvijas, gan Ukrainas karavīriem un viņu ģimenēm. Pavisam nesen, Latvijas valsts svētkos, par šo nesavtīgo darbu, drosmi un cilvēkmīlestību viņš saņēma Ogres novada augstāko apbalvojumu «Goda pilsonis».

Vai esat aizdomājušies, kuram pirmajam iešāvās prātā ideja uztapināt sniegavīru no dabas materiāliem? Kāpēc tika veltas tieši bumbas un no tām izveidota neveikla būtne, kas tikai attāli atgādina cilvēka figūru? Un kāpēc tieši sniegavīrs, nevis sniega sieva vai sniega bērni?

Gada nogalē vienmēr ir īpaša noskaņa. Tēlaini izsakoties, tad egles iemirdzas gan pilīs, gan būdiņās, mājās un kafejnīcās smaržo piparkūkas un gandrīz ik uz soļa dzirdamas sarunas par gaidāmajiem svētkiem. Ziemassvētki un Jaungads ir laiks, kad lauzām galvu par dāvanām. Ja vēlamies iepriecināt tuviniekus vai draugus, tad dāvanu gādāšana sagādā prieku arī pašam. Bet vai šī velte rada prieku apdāvinātajam? Būsim godīgi – ne vienmēr. Paši esam saņēmuši štruntus un, iespējams, dāvanu paciņā ielikuši to, kas pašiem nepatīk vai nešķiet noderīgs. Dāvana var būt neveikla, smieklīga vai pat šokējoša, bet tieši tas padara to par atmiņu, kas dzīvo tālāk sarunās. Ir vērts izstāstīt piedzīvotos kuriozus un vienlaikus pasmieties par to, cik dažādi uztveram dāvināšanu.