Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.

Palēnām tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir īstais laiks pāršķirstīt partiju vecās priekšvēlēšanu programmas, lai paanalizētu, kas no solītā ir izdarīts un kas ne. Arī klimata un vides aizsardzības jomā. Esošā 14. Saeima tika ievēlēta 2022. gada rudenī, savukārt jauno – 15. Saeimu – vēlēsim no šī gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. Ko partijas būs paveikušas pa šiem četriem gadiem?

Sadzīvē teju katrs saskaras ar dažādu veidu atkritumiem, tostarp pārtikas iepakojumu, papīru un plastmasu, tomēr līdzās šiem ierastajiem atkritumiem bieži vien nonāk arī materiāli, kas var radīt būtisku apdraudējumu videi un cilvēku veselībai. To vidū ir, piemēram, baterijas, nolietotas elektroierīces, krāsu un ķīmisko vielu iepakojumi, kā arī spuldzes, kuru apsaimniekošanai nepieciešama īpaša un videi droša pieeja.

Daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā joprojām visbiežāk tiek pamatota ar energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un klimata mērķiem. Taču, kā uzsver SIA «Data Mining Solutions» valdes priekšsēdētājs un platformas energodati.lv līdzdibinātājs Jānis Šipkovs, iedzīvotāju skatījums ir daudz praktiskāks: viņus interesē nevis teorētiski ieguvumi, bet gan tas, ko renovācija nozīmēs ikmēneša maksājumos, dzīves kvalitātē un veselībā.