Pagājušajā nedēļā piedalījos drošībai Latvijas fiziskajā un informatīvajā telpā veltītā off record pasākumā. Ne rakstīšanai, bet zināšanai. Sagadījās sēdēt līdzās divām ietekmīgām dāmām no Latvijas valsts medija. Izmantojot izdevību, uzdevu viņām pietiekami sensitīvu jautājumu. Vai tiešām viņu kolektīvos valda pilnīga vienprātība attiecībā uz krievu valodas lietošanu ēterā?

Kā gadījās, kā ne, gandrīz uzkāpu cilvēkam. Biju izvedis duksi laukā. Šamējam mugura todien apsāpējās, tāpēc uz viņu vien skatījos, un – še tev. Guļ man pie kājām tāds vīrelis. Gadi 50+.

9. maijā, kad Krievija gadiem centusies savu iznīcinošo, cilvēknīstošo naidu vēstīt visai pasaulei, šogad arī Latvijas Televīzijas «Kultūršoks» nepaklusēja. Tēma gan bija cita, taču diemžēl sanāca laba piespēle Krievijas propagandai. Šobrīd Krievijas propagandisti aktīvi pievērsušies Ogres Vēstures un mākslas muzejam – ieejas pakāpieni traucē, nacisti redzami, un arī Krievijas armijas karavīra forma izstādīta. Izskanējis arī priekšlikums Ogri nolīdzināt ar raķetes palīdzību. Šai pašai Krievijas armijas formai bija pieķēries arī «Kultūršoks». Nemēģinot noskaidrot faktus un formas atrašanās vietu apskatīt savām acīm, tika paziņots, ka, iespējami, pārkāpta Ženēvas konvencija, atņemot kritušam karavīram formu. Bet laika kvalitatīvi sagatavot sižetu nebija. Pašvaldību vēlēšanas tepat pie durvīm.

Zinām, cik daudz siltuma, saules, mīlestības bērnu dienās. Tie, kam bērnība jau aiz tālīnā kalna galiņa, aiz meža maliņas, aiz lielceļu, taciņu līkumiem, zina arī to, cik bērnība laimīga, īsta un īsa. Vai varu vēl aizstaigāt līdz viņām dienām? Varu. Bet tajās būt vien sapņos, atmiņās spēju… Klāt atkal Mātes diena, un tā gribas, lai tajā dziļa jēga, kura jāmeklē katram savas mātes bērnam. Arī man.