Jau labs laiciņš, kopš restartējamies, uzraujamies, bet ka tik nenoraujamies. Patiesībā valsts vadība dzīvo savu dzīvi kā Paula Putniņa lugā «Ar būdu uz baznīcu», kur darbības imitācija slēpās aiz «vērojam, raugāmies, apsekojam». Pirmais solis jau sperts: nodibināta komisija, darba grupa birokrātijas apkarošanai. Lai apliecinātu birokrātiskās bezdarbības, tukšgaitas likuma juridisko un faktisko dzīvotspēju, patiesībā vajadzēja sākt ar vēl vienas darba grupas izveidošanu, kura varētu saukties Darba grupa darba grupu organizēšanai un bezgalīgai koordinēšanai – ar galveno uzdevumu: lai nekas, nekas nemainītos!

Pirms pāris nedēļām aizsardzības ministram Sprūdam un armijas komandierim Pudānam preses konferencē pavaicāju, vai joprojām brīvā tirdzniecība ar krieviju un pilnīgi brīvā satiksme ir militāra apdraudējuma avots, jebšu tā ir ētiskas dabas dilemma. Sprūds teica, ka tā ir dilemma. Ka tirdzniecību un pārrobežu kustību vajag «minimizēt», taču robežu slēgt nevarot, jo tur taču nāk ukraiņu bēgļi. Komandieris Pudāns taktiski paklusēja.

Puikām jau no bērnības gribas, lai viss būtu pa īstam un viņus neturētu par ucināmiem lutekļiem. Puiši izaug ģimenēs, starp ielas, kaimiņu un skolas puikām. Protama lieta, ka nav runa tikai par zēniem, arī meitenes izaug par augstas klases sportistēm, karavīriem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem. Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā. Televīzijas uzrunā tautai Makrons raksturoja Krieviju kā draudu Francijai un Eiropai un sacīja, ka ir nolēmis sākt stratēģiskas debates par sabiedroto aizsardzību Eiropas kontinentā, izmantojot kodolatturēšanas līdzekli. Viņš teica, ka Francijas kodolieroču izmantošana paliks tikai un vienīgi Francijas prezidenta rokās.

Parīze, 5.marts, LETA-AP