Iegāju krāmu bodē krāmus palūkoties, bet interesantāka par krāmiem izrādījās bodnieces saruna ar pakavēt laiku atnākušo draudzeni. Runāja par politiku, par krievu pasauli. Nu kā tas var būt, ka visa Eiropa vārdos ir pret krieviju, bet darbos – pērk krievu gāzi un visādi citādi pakalpo krieviem. Konkrētais gadījums, ko bodniece ievērojusi, ir krievu popstāra Valērija Ļeontjeva koncerts Parīzē. Protams, tur pulcējušies nevis franči, bet bagāti krievi lielā skaitā. «Nu no kurienes viņi tur saradušies!» dramatiski vaicāja bodniece.

Šķiet, nav jāpierāda, ka daļa Latvijā dzīvojošo ir apbrīnojami naski veltīt cits citam kritiskus apzīmējumus «putinisti», «trampisti» un tamlīdzīgi. Vērtējot citu izteikumus un domas, mēs esam ļoti prasīgi. Tajā pašā laikā publika ir daudz piedodošāka, ja runa ir par «tautā iemīļotiem» cilvēkiem vēsturē.

No rītiem ar suni ejam staigāt gar dzelzceļu, suns staigā, es tikmēr baroju vārnas ar valriekstiem. Tos valriekstus man kāda paziņa iestāstīja, un vārnām tiešām garšo. Vienu vārnu atpazīstu, jo tai kāja sačakarēta. Agrāk klibā kāvās ar pārējām, lai pie riekstiem tiktu, bet tagad gudrāka kļuvusi. Pielido brīdī, kad riekstu nometu sev pie kājām. Citām bail, klibajai – arī, bet viņai spēcīgāka motivācija.

Nacionālie Bruņotie spēki atkārtoti aktualizējuši nepieciešamību nojaukt dzelzceļa uzbērumus, kas mūs savieno ar agresorvalsti krieviju. Valdība uzdevusi vairākām ministrijām un drošības iestādēm līdz gada beigām sagatavot atzinumus, kā dzelzceļa saišu pārciršana ietekmētu Latvijas drošību un ekonomiku. Tieši šis pēdējais aspekts – preču tranzīts no krievijas – ir galvenais kavēklis, kas drošības apsvērumus politiķu acīs padara otršķirīgus.