Un arī pats no brīva prāta pa laikam paeksperimentēju ar teksta rīkiem, kas ir mana specialitāte. Tomēr līdz šim ne reizi neesmu publicējis kādu no AI (Artificial Intelligence) garadarbiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vismaz pagaidām tas mākslīgais intelekts nav pietiekami inteliģents – vismaz strādājot latviešu valodā. AI sludinātāji jebkādu kritiku attiecībā uz AI spējām tulko kā lietotāja neprasmi formulēt darba uzdevumu, neprasmi trenēt AI. Taču mana līdzšinējā pieredze liek secināt, ka AI lietošana izraisa trīs būtiskas problēmas, ko neatsver informācijas apstrādes ātrums:

1) Faktoloģiskas kļūdas. Brīvpieejas AI versijas bez sirdsapziņas pārmetumiem izdomā neesošus faktus;

2) Valodas netīrība. AI latviešu valodā tiek izmantotas no angļu valodas aizgūtas konstrukcijas;

3) Leģitimizēta paviršība. AI neapšaubāmi ir revolucionāra tehnoloģija, tāpēc šobrīd tai tiek piedotas vislielākās muļķības.

Pagaidām darbs ar AI pēc būtības ir līdzvērtīgs redaktora darbam ar ļoti sliktu žurnālistu. Slikti teksti, primitīvs domu gājiens un lērums kļūdu, ko neatsver teksta radīšana gaismas ātrumā.

Kolēģe ar AI palīdzību izveidoja tekstu par populārākajiem tūrisma apskates objektiem Pierīgā. Arī par Turaidas kanjonu. Kas tas tāds? Nu tā pati Gaujas senleja – AI izpratnē.