Šogad aprit 40 gadu kopš leģendārās grupas «Pērkons» koncerta Ogres estrādē 1985. gada 6. jūlijā – notikuma, kas pārauga līdz tam nepieredzētā jauniešu protesta akcijā pret padomju varu. Atzīmējot šī koncerta apaļo gadadienu, «Pērkons» aicina uz īpašu rokfestivālu «Zibens pa dibenu», kas notiks turpat – Ogres estrādē. Kā ieskaņu šim pasākumam festivāla organizatori 26. jūlijā rīkoja atmiņu pēcpusdienu, kurā tikās četri aizrautīgi «Pērkona» fani. Viņi paši bija klāt vēsturiskajā koncertā, pēc kura jaunieši atpakaļceļā uz Rīgu protestā pret padomju iekārtas žņaugiem izdemolēja vilciena vagonu.

VINETA ZĀLĪTE jau ir atradusi vietu, kur atgriezties, – nelielā vēsturiskā ciemā Gnēžas, Meņģeles pagastā, Ogres novadā. Tur ir tikai sešas mājas, ozoli un klusums, kas ļauj sadzirdēt pašam sevi. Tā ir vieta ar auru, ko nevar aprakstīt, tikai sajust. Pašlaik viņa tur uzturas ikreiz, kad ir Latvijā, un nākamgad plāno pārcelties pavisam. «Ikreiz, kad esmu Latvijā, es skrienu basām kājām līdz ozolam un to apskauju – lai uzlādētos,» saka Vineta. «Tā ir mana vieta, kur gūstu mieru un spēku.»

Izstaigāt Igaunijas dabas takas rosināja kādas tūrisma aģentūras piedāvājums. Kaut arī pašās ceļojuma beigās gide pamanījās iepilināt darvas pilienu, tomēr kopējo prieku par kaimiņzemē redzēto tas nemazināja. Tā ir skaista un noslēpumaina dabas ainava, ko redzējām, un pat viena šķietami vienmuļā taka ar nabadzīgu, neizteiksmīgu ainavu mācīja pacietību vērot, saskatīt neikdienišķo un salīdzināt.

Kņudinoši pazīstamu un netverami eksotisku garšvielu aromāti virmo gaisā – tie izaicina minēt, kas slēpjas iepakojumos, un vienlaikus rosina uzdrīkstēties atklāt ko jaunu. Tieši tāda ir gaisotne Ogrē, garšvielu veikalā «Manas garšas», kas nupat atradis jaunu mājvietu Grīvas prospektā 4b. Aizraujoši ir uzņēmējas Baibas Grīnbergas stāsti par teju katru garšvielu, kā tā atradusi ceļu līdz garšvielu plauktiem Ogrē. Vairākkārt dzīves dotajām iespējām pateiktie «jā» un apbrīnojams radošums stāv iepretim drosmīgai atzīšanās no Baibas puses – «nevienu dienu neesmu studējusi uzņēmējdarbību».

Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži pietrūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita godīgi pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc sākusi to būvēt pati. Kete izveidojusi piemājas dārzu «Diļļoties», kur kopā ar meitu sēj, kopj un tirgo dažādus lauku labumus – zemenes, gurķus, tomātus un citus. Viņa cer, ka ar laiku dārziņš pāraugs sociālās uzņēmējdarbības platformā, kur darba vide tiks pielāgota katra spējām un darba ritmam, jo realitātē cilvēki ar īpašām vajadzībām darba tirgūt bieži vien paliek «aiz borta».